Visu mūžu man ir saistījuši "bārdaiņi". Tāpat kā daudziem maniem vienaudžiem patika skatīties "Elektronika piedzīvojumi", kurā viens no lomas atveidotājiem bija erdelterjers Ressi. 1993.gadā sev no Minskas atvedu vienu no šīs šķirnes pārstāvjiem. "Īri" man parādījās mazliet vēlāk - tādi paši "bārdaini", bet mazliet mazāki augumā, tomēr, manā skatījumā, daudz attapīgāki (lai gan mīlestība pret erdelterjeriem vēl joprojām nav zudusi un ceru kādreiz kļūt par viena tāda izstāžu suņa saimnieci). Īru terjerus es iemīlēju to mūžīgā optimisma, nesavtīgās uzticības (no pieredzes - ne visiem saimniekiem ir iespējas to uzzināt, pie tam - to pašu vainas dēļ) un pastāvīgas gatavības aizstāvēt saimnieku. Viņi man patīk ar savu uzturēšanas vieglumu, visai vieglu spalvas kopšanu un labu veselību. Ar savu pirmo un vēl joprojām mani priecējošo "īrieti" viņas 12,5 gados pie veterinārā ārsta esmu griezusies tikai vienu reizi - kad viņa sagrieza ķepu, kuru nācās šūt.

Kā ekspertam man ringos gribētos redzēt vidēja izmēra suņus (puikas - 50 cm robežās, kuces - 47-48 cm) ar proporcionālām galvām, ne platu galvaskausu, piepildītu purnu, nelielām acīm. Sabalansētām kustībām. Spilgtu krāsu un labu pigmentāciju. Vēlētos arī vairāk temperamenta kucēm - ja suņi, parasti, ir optimistiski un dzīvespriecīgi, tad kuces visas tādas nav. Manas prioritātes dilstošā secībā ir: galva, kustības, korpuss, augums.

Ļoti bieži eksperti, kas ringos veic Īru terjeru šķirnes ekspertīzi, nezina visus standarta punktus. Vismaz tagad vairs neizsakās par Īru terjeru "pārāk izstiepts" vai "vai jūs ķepas arī izplūcāt?" ar ko saskāros pašā sākumā. Praktiski neviens nepārbauda spilventiņu hiperkeratozi, cik man ir zināms, Krievijā to veic tikai divi eksperti-allraunderi - Krilova un Kupļauskas. "Piever acis" uz spalvas kvalitāti, piedod spalvas mīkstumu uz ķepām un purna, un citreiz pat uz korpusa, lai gan es uzskatu, ka "īriem" ir pati cietākā spalva no visiem klasiskajiem terjeriem. No "īriem" daudzi neparedz terjera galvas, un ļoti brīnās, kad tie redz tādas galvas. Tagad sāpīgākais jautājums - augums: vai prasa atvest suni skaustā 45 cm, vai par kucēm augumā 47 cm jautā: " Kādēļ tik maziņa, "īram" taču jābūt lielākam?"

Vēlētos novēlēt visiem, kas nodarbojas ar Īru terjeru audzēšanu, pacietību, godīgumu (galvenokārt pašiem pret sev!) un cieņu pret citu viedokļiem attiecībā uz šķirni. Varu teikt tikai vienu, ka ar Īru terjeru audzēšana var atļauties nodarboties tikai turīgi cilvēki, kuri nedzīvo "no suņiem" un uz tiem nepelna. Tas ir hobijs - dzīves stils!
 

www.irish-terriers.org