Mūsdienās angļu vārdi intensīvi ienāk mūsu valodā : dog-show, best, winner — un visi saprot to nozīmi. Lūk arī es pastāstīšu par pasākumu, kura nosaukums ir "Fan-day" un kura tulkojums nav izsakāms vienā vārdā.

Kas ir "Fan-day"? Tulkojums ir divnozīmīgs, un abi tulkojumi ir korekti - "fanu diena" vai "jautrības diena". Tomēr, ja skatās uz to vienkāršāk, tad šis pasākums izskatās šādi: liels skaits cilvēku no visas Vācijas ar saviem Īru terjeriem vienkopus pulcējas, komunicē, dzer alu un slavina "rudos blēņdarus". Tāds kā "interešu" klubs.

Nelielā universitātes pilsētiņā Minsterē, Vācijas rietumos, sapulcējās daudz īstu Īru terjeru fanu: ne mazāk kā 60 suņu, un katram no viņiem — vairāki pavadoņi. Tikšanos organizēja Vācijas Īru terjeru Nacionālais klubs, tieši pirms terjeru specializētās izstādes. Uz tikšanos tika ielūgti visi "īru" saimnieki — gan ar izstāžu, gan mājas suņiem, jauniem un veciem. To vidū varēja redzēt gan ar kārtīgi sagatavotu spalvu, gan visai pinkainus. Tas bija tiešām īsts šķirnes saiets, nevis pasākums "izredzētajiem".

Visas dienas garumā suņi bija pie pavadiņām. Cilvēki sarunājās, pastaigājās, tomēr, neskatoties uz lielo plašumu, nekur neredzēja brīvi draiskojošos suņus un vispār tie izskatījās daudz mierīgāki, kā to varēja sagaidīt no terjeriem, kuri ir iesaukti par "Īru velniem". Lūk arī pedantiskie Vācieši!

Ko tad darīja cilvēki? Tie nedarīja neko. Pastaigājās-klaiņoja, dzēra alu, ēda, apsprieda savus rudos terjerus un dzīvi vispār.

Programma? Vai tā vispār bija? To diezvai var nosaukt par izklaidējošu: neviens nespēlēja sunīšus, neēda barību uz ātrumu. Nebija amizanto kostīmu konkursu, mājasdarbu dresūrā un audzētavu komandu sacensības. Tomēr tas viss nenozīmē, ka diena bija pagājusi tukšā.

Programmas pirmais numurs bija jauno, šajā gadā dzimušo suņu uzstāšanās. Tas izskatījās lūk tā: ringa centrā, kas bija Īru terjeru saimnieku ieskauts, izgāja suns, kuce un to pēcnācēji. Grupas priekšgalā gāja ģimenes māte ar saimnieku — metiena audzētāju. Saimnieks sīki stāstīja, kāpēc viņš izvēlējās pārim savai mīlulei tieši šo suni un ko cerēja iegūt. Bet pārējiem bija iespēja novērtēt kombinācijas veiksmīgumu. Bija patīkami, ja pēcnācēji izrādījās labāki par māti. Bet bieži skatītājiem bija acīmredzami, ka pēcnācēji sevī apkopoja ne labākās vecāku īpašības.

Kopumā priekšnesums bija informatīvs un pamācošs, un apkārt virmoja nepiespiesta gaisotne. Absolūti nekaunējoties no neveiksmes, cilvēki izrāda to selekcijas darbu rezultātus un ļāva visiem klātesošajiem novērtēt šīs kombinācijas iespējas. Katrs varēja vēlreiz apdomāt, vai šis vaislas suns būs piemērots tā programmai, vai viņš neriskē "uzkāpt uz tā paša grābekļa".

Protams, arī Krievijas Specializētajās izstādēs notiek konkursi, bet katrs cenšas parādīt tikai veiksmīgākos pēcnācējus. Rezultātā, viss izskatās kā sasniegumu ekspozīcija, bet Vācijas šķirnes piekritēju dienā — tā bija tieši pieredzes apmaiņa. Sajutāt atšķirību?

Pēc jaunajiem suņiem pienāca kārta "Čempionu skatei", pietam nekādi salīdzinošie ringi un "labākā no labākajiem" izvēle nenotika. Ringā viens pēc otra tika aicināti suņi, kas šogad kļuva par Vācijas čempioniem. Skatītāji tos sveicināja ar aplausiem. Suņi apgāja apli un aizgāja, saņemot nelielas piemiņas balvas.

Turpinājumā sekoja visinteresantākais — ringā iznāca vaislas suņi. Tas notika divos etapos un paredzēja pārošanai piedāvāto vaislas suņu prezentāciju. Sākumā iznāca suņi, kuriem dzīvē ir bijis vairāk ka viens metiens. Tādi bija septiņi. Uzaicinātie tiesneši apskatīja katru no čempioniem un visiem dzirdot sniedza suņa aprakstu. Viss tika iztulkots. Sapulcējušies uzmanīgi visu klausījās un neviens neko nekomentēja. Pēc tam nāca nākamais čempions un procedūra atkārtojās.

Otrais izgājiens norisinājās līdzīgi, bet ringā tika uzaicināti suņi, kuriem Vācijā bija viens vai neviena metiena — piedalījās 12 suņi. Starp viņiem bija gan visai viduvēji šķirnes pārstāvji, gan ļoti interesanti izstādes suņi, ieskaitot tos, kas tikai nesen ievesti no ārzemēm. Šajā grupā bija pārstāvēti suņi, pazīstami ar saviem darba rezultātiem.

Komentēt šo vaislas suņu izstādi nācās man (šī raksta autoram). Ne vienmēr varēja atrast tikai pozitīvas īpašības, tā kā ir skaidrs, ka šī šķirne Vācijā tiek mīlēta, bet pie tam, tā eksterjera prasības nav pārāk augstas. Starp "jaunajiem" suņiem īpaši izcēlās suņi, kuri bija nesen ievesti no Amerikas un Francijas.

Atzīmēšu, ka, neskatoties uz iespaidīgo "svešzemnieku" izskatu, to aktīvā līdzdalība selekcijas darbos nav acīmredzama. Vācu audzētāji uztraucas par amerikāņu asiņu ieplūšanu šajā šķirnē un sauc šos suņus par "Rudajiem foksterjeriem". Tādējādi tie apelē uz šķirnes dzimteni - Īriju: viņi saka, jātiecas saglabāt īru tipu - mazus, visai vienkārši veidotus suņus.

Vācijā ir arī no Krievijas, Zviedrijas, Somijas un Slovākijas importēti "īri". Ne visi no tiem tiek pieņemti ar sajūsmu. Gluži pretēji, šos suņus pieņem (vai vispār nepieņem) tikai pēc vairākkārtējām pārbaudēm - ieskaitot uzvedības un veselības. Vācieši to pamato ar to, ka mūsu valstī ne visiem suņiem veic displāzijas pārbaudes, uzsverot, ka selekcijas darbos nevar izmantot suņus no Krievijas ja nezina displāzijas testu rezultātus ievesto suņu vecākiem (piezīme: šis teikums neattiecās uz īru terjeriem, kuriem displāzija nav raksturīga - K.Sizova).

Vācu "Fan-day" apvienoja sevī gan pēcnācēju izstādi, gan selekcijas apskati, gan vienkāršu komunikāciju starp cilvēkiem, kas mīl šķirne neatkarīgi no savu mīluļu izstāžu panākumiem. Suņi nebija vislabākie, bet to bija daudz. Piebildīšu, ka terjeru specializētajā izstādē, kas notika nākamajā dienā, bija tikai 25 "īri".

Kad beidzās oficiālā daļa, tauta nesteidzās izklīst. Ielūgto virtuozo mākslinieku izpildījumā sāka spēlēt īru mūzika, kāds vēl turpināja mieloties ar desiņām, bet kāds cits neiebilda uzdejot īru nacionālās dejas. Izklaide turpinājās! Vācieši tiešām māk atpūsties labāk nekā mēs — nepārvēršot "Fan-day" uzdevumā, kuru ir nepieciešams ar godu izpildīt, bet vienkārši baudot cilvēku sabiedrību, silto laiku, labu mūziku un savu rudo, ūsaino un bārdaino kompāniju.

 

Jekaterina Senašenko
 

Publicēts ar žurnāla "Друг" redakcijas atļauju.

 

Pievienot komentāru

Kontakti

Ksenija Sizova
(+371) 293 777 09
ksenija-s@inbox.lv
Rīga, Latvija
Aglonas 31-22,
LV-1057

Īru terjers

Austiņas, bārzdele, mirdzošas acis, -
Vai no pasakas viņš, - kurš man to sacīs?
Var jau būt, ka tas rūķītis nieka,
Nē, īru terjers, ko iepazīt prieks man.

Draiskuma pilns un rotaļu kārs,
Tas ir terjers, kam noskumt nav prāts.
Kam tāds ir mājā vai klejo pa dārzu,
Bēdas un skumjas sen izmetis ārā.

Stalts un skaists šīs mīlulis jaukais,
Ar vienu tādu par maz jau būs laikam...


Inna Anedčenko, atdzejojis Knišs

RED FACTOR
is a
Proud Member
of the
Irish Terrier Ring

[ Previous | Next ]
[ Random | List Sites ]

Top
Irish

Terrier
Website