Pēc divām naktīm autobusā, kurš nogādāja mūsu Latvijas grupu uz Bratislavu un atpakaļ, bija neparasti patīkami atkal nokļūt pazīstamā vidē, nogulties uz mīksta spilvena un redzēt mīļoto cilvēku un suņu sejas. Mēs ar Toniku nebijām mājās veselu nedēļu. No vienas puses, šīs dienas bija notikumu pilnas, bet no otras puses – laiks paskrēja nemanot, vienas elpas vilcienā. Paralēli iespējai redzēt Īru terjerus no visas pasaules, iepazīties ar audzētājiem un iepirkties, es nevarēju palaist garām iespēju pastaigāties pa naksnīgo Bratislavu, apmeklēt vietējo zooloģisko dārzu un aizbraukt uz burvīgo Vīni. 

Izstādes

Vēlētos pastāstīt visu un uzreiz, tomēr sākšu ar iespaidiem par izstādēm un tiesāšanu.

2009.gada 8.oktobrī norisinājās “Interra”, starptautiskā terjeru izstāde, kas notiek tikai vienu reizi gadā Pasaules Čempionāta ietvaros. Norises vieta - iespaidīga izmēra nojume ārpus izstāžu centra. Sākumā bija nedaudz pavēss, bet pēc tam kļuva siltāk (precīzāk, mēs bijā nepietiekoši silti apģērbti, jo dienu iepriekš, pie atbraukšanas, bija +23 grādi un tika novilktas jakas un staigājām krekliņos). Katalogu un terjeriem veltīto reklāmas izdevumu pie reģistrācijas izdeva par brīvu. Bez problēmām un rindas mēs saņēmām arī savu numuriņu.
īru terjeru ringā bija pieteikti 24 suņi, un tikai 1 no viņiem nepiedalījās grūtniecības dēļ. Savu izvēli Ungārijas tiesnesis Andras Korosz nekomentēja, apraksti bija slovāku valodā. Iztulkojot tos, izrādījās, ka Tonikam viss bija teicami, tomēr bija pilnīgi nesaprotami, pēc kādām prioritātēm tiesnesis vadījās, izkārtojot suņus. Šoreiz mūsu klasē paveicās viesiem no Zviedrijas. Ar audzētavas MAC RUA'S īpašnieci es jau bija pazīstama iepriekš, pēc Baltic Winner Tallinā. Starpcitu, Interras laikā Evai ļoti nepaveicās - tika nozagta viņas soma ar naudu un dokumentiem; iespējams Zviedrijā kaut kas tāds nevarētu notikt. Par labāko šķirnes suni tajā dienā kļuva suns no augstāk minētās audzētavas MAC RUA'S FAMOUS FOOTSTEPS, bet BOB – kuce no Vācijas IRISH FELLOW FAIRYTALE.

Mēs ar šausmam iedomājāmies to, kā izstādīsim suņus nākamajā dienā, slēgtā paviljonā, kurā bija neticami smacīgi. Bet mums savā ziņā paveicās - rings bija otrajā stāvā, kurš tika labāk vēdināts. Numuriņus, tapat kā pirmajā dienā, dalībnieki saņēma ringā. Katalogus izdalīja tāpat bez maksas, un, ātri pāršķirstot lappuses, kļuva skaidrs, ka pēdējās desmitgades līders - Zviedrijas audzētava Merrymac, šo izstādi noignorēja. Tomēr pat bez viņu piedalīšanās izstādāmo Īru terjeru skaits bija iespaidīgs: 54 suņi no Slovākijas, Vācijas, Čehijas, Austrijas, Spānijas, Holandes, Zviedrijas, Krievijas, un, bez šaubām, mazās Latvijas cīnījās par tiesībām kļūt par labāko no labākajiem. Tā bija privilēģija suņiem no pasaulē pazīstamas audzētavas Emsmuehle, kuri saņēma gandrīz visus titulus. Ar aprakstiem eksperts Bojans Matakovič sevi neapgrūtināja, bet strādāja iespaidīgi, rūpīgi aptaustot katru suni un personīgi pavadīja no ringa tos, kuri saņēma novērtējumu “ļoti labi”. Pirmo reizi pie šī eksperta mēs zaudējām klasi suņa purna izteiksmes dēļ, un šoreiz Matakoč palika sev uzticīgs – Tonika purna izteiksme joprojām viņu neapmierināja. Atkal otrie, Reserves CAC.

Ir neaprakstāms atvieglojums, kad visi pārbaudījumi ir jau aiz muguras un tev vairs nav jāiet uz salīdzināšanos! Tādēļ ar mierīgu sirdi devāmies turpināt skatīties mūsu ringu. Daudzi Īru terjeri, par kuriem es turēju īkšķus, ieņēma godpilnās otrās un trešās vietas. Iespējams, arī dēļ nekorektās izpausmes izkārtojumā. Bet Darrenam von der Emsmuehle viss bija lielisks - tieši viņam Horvātu eksperts atdeva kāroto Pasaules Čempiona titulu. Mani apsveikumi šī suņa audzētājiem – Hansam un Karīnai Gruttner!

Mani iepriecināja tas fakts, ka atšķirībā no Pasaules Čempionāta 2008, Stokholmā un Eiropas Čempionāta 2009, Dublinā, ringā redzēju tikai vienu sevī nepārliecinātu kuci, kas periodiski nolaida asti.

Pasaules suņu izstāde izsauca milzīgu sabiedrības interesi – sestdien pie biļešu kasēm stāvēja prātam neaptverama rinda, kas atgādināja padomju laika deficīta izraisītu ažiotāžu. Cilvēki, nezaudējot cerības iekļū iekšā, arvien pienāca un pienāca ... Vispār, tas nav pārsteigums, jo izstādes reklāmu mēs redzējām viesnīcā pa televizoru, bet uz katra pilsētas stūra bija izvietoti plakāti.

Rezultātus Īru terjeros skatieties pēc atsaucēm Interra un Pasaules Čempionāts. Fotoalbūmu no Interras skatīties šeit.

Naksnīgā Bratislava

Kad viss izstāžu dienu stress bija aiz muguras, mēs ar manu jauko ceļabiedu Kristīni, staffordšīras bulterjera Bellas īpašnieci, sākumā devāmies ieturēt maltīti lielā tirdzniecības centrā Polus, tad skatīties pilsētas centru.

No sākuma mums bija sarežģīti izprast biļešu pirkšanas “viltības” - atšķirībā no Rīgas, taloni šeit pērdodas dzeltenos monētu aparātos. No taksometru braukšanas mēs atteicāmies: sākotnēji dzirdējām, ka taksometri Bratislavā ir lētāki kā pie mums. Tomēr izrādījās, ka cenas ārzemniekiem stipri atšķīrās no cenām iezemiešiem (uz lielāko pusi, protams). Ja kādam paveicās samaksāt par braucienu no viesnīcas līdz izstāžu vietai 7-10 eiro (par 15 minūšu braucienu), tad no mums viens šoferis prasīja 15 eiro, bet cits, skatoties acīs, nosauca 25 eiro.

Naksnīgajā Bratislavā mēs nebijām vīlušās - bija tiešām ļoti skaisti.

Bratislava  Bratislava

Bratislava  Bratislava

Bratislava  Bratislava

Ceļvežos Bratislava bija nosaukta par “maziņo lielo pilsētu”. Maziņo tās izmēru dēļ - Bratislava ir viena no mazākājām Centrāleiropas galvaspilsētām, lielo – tādēļ, ka piedāvā tūristiem vairāk kā tie var cerēt. Diemžēl laika trūkuma dēļ mums nebija iespējas pārliecināties šī teiciena patiesumā. Ticēsim vārdiem. Vienīgais apskates objekts (un ne galvenais), kuru mums, dzīvniekus mīlošiem cilvēkiem, palaimējās apmeklēt – vietējais zooloģiskais dārzs.

Zooloģiskais dārzs un Dinoparks Bratislavā

Kā izrādījās, zooloģiskais dārzs, kas bija atvērts apmeklētājiem jau kopš 1960.gada maija, ir daudz mazāks par mūsu, Rīgas. Gan tā platības, gan dzīvnieku skaita ziņā. Kopumā šeit dzīvo 182 veidu 1110 dzīvnieki (pēc 2008.gada datiem).

Galvenais Bratislavas zooloģiskā dārza “knifs” ir baltie tīģeri, bet divu tīģerēnu piedzimšana 2008.gadā kļuva par ievērojamu notikumu. Tāpat pirmo reizi bija iespēja redzēt dzīvnieku, sauktu “koati” (nemeklējiet to fotogrāfijās – diemžēl to nesanāca nofotogrāfēt) un spokainu pērtiķi ar baltu bārdu. Mēs neaizgājām līdz degunradžiem, un, ja tie tiešām tur bija, tad to Latvijā arī nav. Bratislavas zooloģiskais dārzs – vienīgais Slovākijā, kuram ir sava balto degunradžu kolekcija. Toties visi pārējie zvēri mums bija labi pazīstami.

Zooloģiskais dārzs  Zooloģiskais dārzs   Zooloģiskais dārzs

Zooloģiskais dārzs  Zooloģiskais dārzs  Zooloģiskais dārzs

Zooloģiskais dārzs  Zooloģiskais dārzs

Zooloģiskais dārzs  Zooloģiskais dārzs

Zooloģiskais dārzs  Zooloģiskais dārzs

Zooloģiskais dārzs  Zooloģiskais dārzs

Mēs pastaigājāmies pa Dinoparku, veltīto jau izmirušajiem Mezozojas ēras radījumiem. Tas ir savā ziņā vienīgais tāda veida parks Centrāleiropā. Pat ja pašos eksponātos, izveidotos to dabīgā lielumā, nebija nekā īpaša, tad skaņas uz mums atstāja lielu iespaidu – rūkoņas, dažādos toņos skanošās modeļu tuvumā lika mums neviļus satrūkties un spilgtāk iedomāties senos mūsu planētas iemītniekus. Apmeklētājiem tika piedāvāts apskatīties 3D filmu par Zemes evolūciju, bet tehnisku iemeslu dēļ bija pieejams tikai 2D attēls, bet tas vairs nebija tik interesanti.

Dinoparks  Dinoparks  Dinoparks

Dinoparks  Dinoparks

Dinoparks  Dinoparks

Brauciens uz Vīni

Kad mēs plānojām (izrādījās, neprasmīgi!) braucienu uz Bratislavu, tad neiedomājāmies par to, ka līdz Austrijas robežai ir ar roku aizsniegt. Sākumā vēlējāmies braukt uz Vīni ar kuģīti, bet lietus mainīja mūsu plānus un lika atteikties no šīs idejas. Jāpiebilst, ka mums kārtējo reizi paveicās un mēs nenokļuvām lietū.

Uzreiz pēc ierašnās pilsētas vēsturiskajā centrā, mēs iegriezāmies saldumu veikalā, kurā mūs apbūra marcipāna māklslas darbi – nekad vēl nebiju kautko tādu redzējusi, īstas skulptūras. Īpaši kārdinošas tās likās mūsu izsalkušajiem vēderiem. Ātri paēdot, devāmies pilsētas apskatē. Noteikti, salīdzinājumā ar Bratislavu, šeit bija uz ko paskatīties, piesaistīt skatienu. Mēs bijām pašā skaistākajā Centrāleiropas pilsētā, mūzikas un izcilu mūziķu pilsētā (šeit dzīvoja un radīja Mocarts, Bēthovens, Gaids, Šūberts, Brams).

Vīne  Vīne  Vīne

Vīne  Vīne

Vīne  Vīne

Vīne  Vīne  Vīne

Vīne piedāvāja plašu klāstu visdažādāko suvenīru, ka bija sev grūti izvēlēties kaut ko piemiņai. Viens no viņu teicieniem ir : “Ķenguru šeit nav!”. Nieki, mēs to tā vai tā ar Austrāliju nesajauktu :-) Lai gan atgriezāmies viesnīcā kā no citas pasaules, lielas un pasakainas.

Cenas Bratislavā

Sabiedriskā transporta biļete — no 0,50 eiro par 15 minūtēm.
Brauciens vienam cilvēkam ar suni — 1,3 eiro.
Diennakts braukšanas biļete — 3,5 eiro.
Autobusa brauciens uz Vīni — 7 eiro.
Ieejas biļete suņu izstādē — 4 eiro.
Vidusmēra pusdienas lielā tirdzniecības centrā — 2-5 eiro.

 

P.S. Aptuveni tajā pašā virzienā, bet nedaudz tālāk, Slovēnijā, 2010.gadā notiks Eiropas Čempionāts. Brauksim? Visticamāk, atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša ...

 

 

Pievienot komentāru

Kontakti

Ksenija Sizova
(+371) 293 777 09
ksenija-s@inbox.lv
Rīga, Latvija
Aglonas 31-22,
LV-1057

Īru terjers

Austiņas, bārzdele, mirdzošas acis, -
Vai no pasakas viņš, - kurš man to sacīs?
Var jau būt, ka tas rūķītis nieka,
Nē, īru terjers, ko iepazīt prieks man.

Draiskuma pilns un rotaļu kārs,
Tas ir terjers, kam noskumt nav prāts.
Kam tāds ir mājā vai klejo pa dārzu,
Bēdas un skumjas sen izmetis ārā.

Stalts un skaists šīs mīlulis jaukais,
Ar vienu tādu par maz jau būs laikam...


Inna Anedčenko, atdzejojis Knišs

RED FACTOR
is a
Proud Member
of the
Irish Terrier Ring

[ Previous | Next ]
[ Random | List Sites ]

Top
Irish

Terrier
Website