PAR MUMS
PAR MUMS
Kā tapa īru terjeru audzētava RED FACTOR

Cik sevi atceros, vienmēr esmu sapņojusi par suni. Kad man bija 11 gadi, šis sapnis beidzot īstenojās un mūsu mājās parādījās foksterjers Čips. Viņš bija suns ar sarežģītu raksturu, kas apvienoja sevī gan kautrīga prasītāja iezīmes, gan lepnumu, gan neatkarību. Čipiks tā arī neatzina mani par savu saimnieci, bet es bērnībā ļoti vēlējos tieši suni sev, uzticīgu tikai man. Pēc gada mana mamma, Jeļena Jankop, atveda no St. Pēterburgas (tajā laikā — vēl Ļeņingradas) mūsu pirmo īru terjeru, kuci Ginger-Scarlet Of Kinship, kura vēlāk deva divus metienus. Vārdu, doto par godu „Vējiem līdzi” varonei, viņa pilnībā attaisnoja. Atlaist to no pavadas bija gandrīz neiespējami, „aiznesa” tā, ka nevienu reizi vien nācās ilgi to meklēt (veicās — atradām, Skari nodzīvoja ar mums ilgus 16 gadus). Vispār, ar šo suni jebkurš mednieks būtu pilnībā apmierināts, bet ne meitene kā es. Skari kaislība bija medības. Tā kā pilsētās ir sarežģīti ar medījumiem, tad viņa to meklēja un pēc visiem noteikumiem par tādiem apzīmēja kaķus. Iemanījās tos atrast visur, pat tur, kur tiem nav jābūt, piemēram, mežā. Ja nepaspēja saķert nabaga astaini, tad uzdzina to kokā vai uz cita paaugstinājuma un stundām ilgi, neaizejot, to aprēja. Tad gadiem ilgi atcerējās vietu, kur bija uzdzinusi dzīvnieciņu, pārbaudīja to pie katras izdevības. Atradināt no tā bija praktiski neiespējami, bet iet medībās ar Skari neviens neplānoja. Tikai pāris reizes mēs viņai to ļāvām, tomēr ne gluži pēc nozīmes — mākslīgajā alā, kurā Skari bez aizdomāšanās uzreiz gāja uz jenotu. Ar Skari mēs sākām nodarboties ar adžiliti, kā arī nolikām VPK uz pirmo līmeni un ieguvām dažas AKS iemaņas. Viņa bija mans mīļākais suns, tomēr ne tas, kuru tiešām var nosaukt par manu.

Par tādu — vienīgo un neatkārtojamo, kļuva Skarijas meita, kuru gada vecumā liktenis atgrieza atpakaļ mūsu mājās. Viņas vārds bija Brizi, kā liegs vējš no jūras. Brizi tika paņemta no ļoti nelabvēlīgas vides, un viņas pateicībai par to nebija mēra. Pēc dzīves pusbadā, tagad viņa katru reizi pēc maltītes pienāk pie manis, lai «pateiktos»: nolaizītu, paluncināt ar asti. Par pastaigām mežā, peldēšanos, dresūras nodarbībām viņa mani dievināja, neatgāja no durvīm visu manu prombūtnes laiku. Brizi man vienmēr palīdzēja — nest iepirkumus no veikala, raut nost tapetes remonta laikā, un vispār, izdabāt jebkurai mani vēlēšanai. Protams, viņa piedāvāja arī savus problēmas risinājuma variantus, piemēram, paņemot zobos pavadiņu, rādīja kurp viņa vēlas iet. Brizi kļuva par manu „sapņu” suni, to tīro zeltu ar zelta sirdi, kuru aprakstīja Džeks Londons. Par to suni, pēc kura man vairs negribējās mainīt šķirni un pēc kura es sapratu, ka palikšu par īru terjeru piekritēju vēl daudzus daudzus gadus.

Liktenis lēma tā, ka es varēju sapārot Brizi tikai vienu reizi. Vienīgais kucēns metienā, kurš piedzima sapārojot Brizi ar tā laika vienu no labākajiem vaislas suņiem, dzīvojošo Krievijā Grigus Bustle, kļuva Kleo (Cleopatra Lenkste). No Latīņu valodas viņas vārds tulkojams kā „atmiņā par tēvu” - jo viņa bija vienīgais kucēns šajā metienā, bet tēvs bija efektīgs suns, kādu mūsdienās ir ļoti maz. Ļoti vēlējos, lai mazā Kleo līdzinātos savam tēvam! Un šis mazais rudais nepievīla manas cerības, kļūstot par vienu vistitulētāko Īru terjeru Baltijas valstīs. Vienmēr uzlādēta ar pozitīvu enerģiju un gatava tev sekot visur un vienmēr. Nesen viņa nosvinēja savu 10 gadu jubileju un plāno palikt ar mums vēl ilgu laiku, kā minimums - vēl tikpat daudz!

Kad Kleo bija mazliet vairāk par gadu, es iepazinos ar savu nākamo vīru, Aleksandru. Mēs kopā pastaigājāmies ar suņiem, braukājām uz izstādēm. Viņš mani visā atbalstīja un atbalsta arī tagad, par to es esmu viņam neizmērojami pateicīga! Drīzumā īru terjeri nogāja otrā plānā, jo mūsu dzīvē parādījās meitiņa Nastja. Laiks skrien tik ātri... Savos četros gados Nastja jau izmēģina savus spēkus dresūrā, lieliski spēlējas ar Kleo un Toniku. Laiks rādīs vai viņa turpinās manu aizraušanos ar īru terjeriem — nepārspējamu šķirni, kas mūsu ģimenei dāvāja tik daudz pozitīvu emociju, piedzīvojumu, jautru momentu un apvienojošu mūs ne tikai mūsu ģimenes lokā, bet arī ar citiem šķirnes piekritējiem visā pasaulē. Šo gadu laikā, pateicoties suņiem, mēs ieguvām daudz lielisku draugu.

Kā fakts paliek tas, ka laikā, kurā es nodarbojos ar šo šķirni, es uzkrāju pieredzi un zināšanas, kas palīdzēja izdarīt nopietnu soli šķirnes populācijas attīstībai Baltijā — atvest no pazīstamākās Austrālijas audzētavas Тoniku, Zagļu princi (Anluan Prince Of Thieves). Ar viņu ir saistītas manas jaunās cerības un neaizmirstamas daudzu izstāžu uzvaru sajūtas. Pabeigtie kinoloģijas kursi un izaudzinātie metieni deva man iespēju piereģistrēt savu īru terjeru audzētavu — Red Factor. Es ceru, ka šis jaunais, vēl maz pazīstamais, vārds motivēs runāt par šķirni tikai labu un jo viņi tādi ir arī patiesībā, šie īru terjeri — paši labākie!

12.05.2009.

Uz attēliem: es un Skari (1992.) un mēs ar vīru, Brizi un Kleo (2001.)

 


LatviešuРусскийEnglish

Kontakti

Ksenija Sizova
(+371) 293 777 09
ksenija-s@inbox.lv
Rīga, Latvija
Aglonas 31-22,
LV-1057

Pēdējā atjaunošana

 

 

Īru terjers

 
Austiņas, bārzdele, mirdzošas acis, -
Vai no pasakas viņš, - kurš man to sacīs?
Var jau būt, ka tas rūķītis nieka,
Nē, īru terjers, ko iepazīt prieks man.

Draiskuma pilns un rotaļu kārs,
Tas ir terjers, kam noskumt nav prāts.
Kam tāds ir mājā vai klejo pa dārzu,
Bēdas un skumjas sen izmetis ārā.

Stalts un skaists šīs mīlulis jaukais,
Ar vienu tādu par maz jau būs laikam...
 

 

Inna Anedčenko, atdzejojis Knišs

 


   
   
 

RED FACTOR
is a
Proud Member
of the
Irish Terrier Ring

 [ Previous | Next ]
[ Random | List Sites ]
 
 

Top
Irish

Terrier
Website


Visi interneta lapas materiāli ir īru terjeru audzētavas RED FACTOR īpašums.
Tos ir aizliegts izmantot bez rakstiskas atļaujas.
Top.LV