Īstu īru terjeru raksturo arī viņa spalva. Tieši šajā jautājumā ir dažāds skatījums gan pazīstamiem audzētājiem, gan ekspertiem, kas ir par iemeslu uzsāktām bezjēdzīgām diskusijām par „īstu īru terjera” spalvu. Tādos gadījumos ir vērts atgriezties pagātnē: manās rokās nonāca 1958.gadā izdotā Dr.E.S.Montgomery grāmatas „The complete Irish Terrier” kopija, kurā lieliski raksturoti dažādi spalvas tipi. Man tā bija ļoti noderīga.

„…jautājumus, kas ir saistīti ar spalvu, ir ļoti sarežģīti izskaidrot”. Tika aprakstīti 7 īru terjera spalvas tipi, pie tam daži tipi ļoti krasi atšķiras viens no otra:
1. „Gluda” spalva (smooth coat) – šī spalva ir līdzīga gludspalvaino foksterjeru spalvai: bez pavilnas, bez ūsām un bārdas, īsa uz ekstremitātēm. (Piezīmes: šis spalvas tips bija ļoti izplatīts 40-50 gados, mūsdienās tas praktiski nav sastopams).
2. „Taisna” spalva / pieguļoša (flat coat) – asa, cieši pieguļoša spalva, mazliet garāka nekā iepriekšējā tipa spalva. Parasti tai ir reta pavilna un uz muguras un gūžām parasti tās nav. Ūsas un bārda lielākajā daļā gadījumu ir biezas, tomēr sliktas kvalitātes un ataug ļoti gara. Apmatojums uz kājām pēc struktūras ir līdzīgs ūsām un bārdai, vairumā gadījumu ir pareta.
3. „Pūkaina” spalva (open coat) – šim spalvas tipam ir tāda pati pavilna kā tipam, aprakstītajam iepriekš. Parasti uz kājām un purna spalva ir bieza, īpaši gara un bieza ir bārda. Ataugušā spalva ir labas struktūras un asuma, bet vēlāk pēc „nobriešanas” – nepieguļoša un pēc dažām nedēļām pilnīgi „atklājas”. Pēc tās struktūras, elastīguma un izskata atgādina kaķa spalvu. Šāda tipa spalvai lielākajā daļā gadījumu ir kviešu vai sarkani-kviešu krāsa. (Šādi suņi ir izstādāmi ar ļoti īsu spalvu, un to izstāžu sezona ir 3-4 nedēļas. Tipisks šādu suņu piemērs varētu būt vācu suņi Fairwell`s Sergeant Pepper vai Marsha von Parkwald)
4. „Mīksta” vai „zīdaina” spalva (soft or silky coat) – šim tipam nav nepieciešami papildus komentāri, tā kā to ir viegli atpazīt pat iesācējam. Spalva ir mīksta, zīdaina, bez jebkādas pavilnas. Parasti kviešu krāsā. Šāda spalva nav pieļaujama ne tikai ringos, bet arī ciltsdarbos. (Izstādēs es neesmu redzējusi suņus ar šādu spalvu, tomēr esat uzmanīgi! – tāds spalvas tips var parādīties pēc daudzkārtējas suņa cirpšanas ar cērpamo mašīnīti).
5. „Sprogaina” spalva (curly coat) – sastopama tikai pārstāvjiem tumši sarkanā krāsā. Ļoti asa un veido virkni blīvu sprogu uz muguras un kakla. Pavilnas parasti nav, spalva uz purna un kājām ir īsāka un īru terjers rada subtila dzīvnieka iespaidu.
6. „Viļņaina” spalva (wavy coat) – visstrīdīgākais spalvas tips, jo daudzi audzētāji un eksperti uzskata to par vispareizāko. Tomēr tā nav. Iespējams, ka tas ir atzīts par labu tipu, tā kā tam ir kvalitatīva un bieza pavilna, kā arī pietiekams apmatojums uz purna un kājām, kā arī parasti tas ir labas struktūras. Tomēr tam jābūt uzmanīgi novērtētam, jo sapārojot 2 īru terjerus ar viļņainu spalvu, nākamajās paaudzēs strauji pieaug suņu skaits ar sprogainu spalvu.
7. „Lauzta” spalva (broken coat) – vienīgais pareizais spalvas tips. Raksturīga pazīme tam ir bieza pavilna, līdzīga roņa kažokam. Purna un kāju apmatojums ir vidēja garuma, biezs un ass. Akots ir biezs un ass. Augšanas procesā tā izskatās taisna (pieguļoša), nobeiguma stadijā, tomēr uz tās virsmas parādās „lūzums” – no tā arī ir tapis šis nosaukums. Sastopama visu nokrāsu spalvai, sākot ar kviešu līdz mahagona-sarkanai.
Jozefs Belejs, «Barber Streat Nr 23» (1998 g.), Slovākijas īru terjeru audzētavas īpašnieks.
Tulkojumu no slovāku valodas veica E.Terehova.
TULKA KOMENTĀRI
Raksta autors visai detalizēti aprakstīja spalvas tipus, kuri ir sastopami šajā šķirnē, tomēr aizmirsa pieminēt vēl vienu – „lūstoša» spalva / lūstoša, birstoša (pick out). Šis tips ir kā asas sprogainas spalvas galējā forma nav vēlama tikpat lielā mērā kā zīdainā spalva, un ir aprakstīta E.H.Jones grāmatā “Irish Terriers”. «Lūstoša» spalva vienmēr ir pārmērīgi asa, ar krasu lūzumu un nekad neataug garāka par 2-3 cm, jo tā ātri sāk birt. Suņiem ar tādu spalvu nekad nav pavilnas, bet āda parasti ir tumšā krāsā, uz purna un ekstremitātēm ir ļoti slikts apmatojums, viegli izķemmējama ar ķemmi tāpat kā spalvu uz korpusa. Tagad birstošu spalvu var redzēt reti, tai pat laikā, divas desmitgades atpakaļ suņi ar „pick out” spalvu nebija retums. 
Es uzskatu, ka uzmanības vērta ir arī “irdena” spalva, kurai vienmēr ir nelieli lūzumi, pat pavilnai, un ir sastopama visās krāsas variācijās. Tikko ataudzis mats (kā akots, tā arī pavilna) uzreiz sāk spuroties, nepieguļ ādai. Akota asums var variēt no vidēja līdz ļoti asai. Visticamāk šāds spalvas tips ir saistīts ar tā augšanas virzienu no zemādas, tas ir vairāk vertikāls kā vajadzētu. Īru terjeri ar irdenu spalvu izskatās nevīžīgi un mats vienmēr izskatās pāraudzis, pat tad, ja tas ir īss.
Protams, ciltsdarbos izmantot suņus ar birstošu vai irdenu spalvu nav ieteicams. Pietam, vēl joprojām šķirnē sastopamā hiperkeratoze parasti ir saistīta ar tādiem spalvas tipiem kā „birstoša”, „sprogaina”, „irdena”, retāk – „viļņaina”, tas ir ar spalvas tipu, kuram ir krasi izteikts lūzums un ļoti ass struktūra. Jebkurā gadījumā, man nav nācies saskarties ar citiem variantiem. 
Attiecībā uz „sprogainu” spalvu vēlētos atzīmēt, šī tipa spalva kviešu krāsā ir tik pat bieži sastopama kā ruda. Kā piemēru var minēt „v.Marienberg”, „v.d.Emsmuehle”, „Paternus” u.c. audzētavu suņus.
Vēl pateikšu dažus vārdus par īru terjeru krāsu, jo šī tēma ir daudzu diskusiju priekšmets. 
Ridžjū kungs no Voterfordas, 1870-os gados bija pirmais, kas deva īstena īru terjera aprakstu. Viņš rakstīja, ka VĒLAMĀKĀ IR RUDĀ KRĀSA UN JO GAIŠĀKI IR TĀS TOŅI, JO LABĀK. Tad seko dzeltenā, laikā gan raibajai jābūt izskaustai. Suņa svars bija norādīts 17-20 mārciņas (7,7 – 9,1 kg). Astei ir jābūt vērstai vertikāli, bet ne gredzenā, un tai nav jābūt ar otiņu vai nokareniem matiem. Zem šī raksta parakstījās 24 vadošie Īrijas audzētāji, kas pilnībā izslēdz jebkuru atkāpi no prasībām pret īru terjeru, un citu krāsu pārstāvji, ieskaitot melnus un pelēkus ar palsumiem, netiek izmantoti ciltsdarbos. Suņu tipu daudzveidība, kuri lika pamatu mūsdienu īru terjeram, arī mūsdienās padara šo suņu audzēšanu par vienu no grūtākajiem darbiem. Tagad, tāpat kā simts gadus atpakaļ, izstādēs var redzēt dažāda tipa suņus, bet starp standarta krāsojuma kucēniem laiku pa laikam parādās arī eksemplāri ar melnumiem, kas ir kā atgādinājums par to tālajiem senčiem.
Neskatoties uz aizliegumu, attiecībā ne tikai uz melni-palsu krāsu, bet arī uz nelielu melnumu uz kakla, pleciem un melnu masku uz galvas, neliels melnums un maska — ir visai normāla parādība šķirnē, jo ģenētiskais īru terjera krāsojums ir ne tikai vienkārši ruds, bet lāsumains, kas pats pa sevi ir melnu matu parādīšanās priekšnosacījums - uz kakla, korpusa un galvas. Var izskatīt dažādus „lāsumainības” izteiksmes līmeņus - no tīri ruda līdz ķieģeļ-sarkana. Pēdējais ir pilnībā nepieņemams, un, protams, šādus īru terjerus nedrīkst izmantot ciltsdarbos. 
 
 

Pievienot komentāru

Kontakti

Ksenija Sizova
(+371) 293 777 09
ksenija-s@inbox.lv
Rīga, Latvija
Aglonas 31-22,
LV-1057

Īru terjers

Austiņas, bārzdele, mirdzošas acis, -
Vai no pasakas viņš, - kurš man to sacīs?
Var jau būt, ka tas rūķītis nieka,
Nē, īru terjers, ko iepazīt prieks man.

Draiskuma pilns un rotaļu kārs,
Tas ir terjers, kam noskumt nav prāts.
Kam tāds ir mājā vai klejo pa dārzu,
Bēdas un skumjas sen izmetis ārā.

Stalts un skaists šīs mīlulis jaukais,
Ar vienu tādu par maz jau būs laikam...


Inna Anedčenko, atdzejojis Knišs

RED FACTOR
is a
Proud Member
of the
Irish Terrier Ring

[ Previous | Next ]
[ Random | List Sites ]

Top
Irish

Terrier
Website